Kopējais lapas skatījumu skaits

Bibliotēka un kultūra

Gribi redzēt lielāku attēlu - nospied ar peli uz attēla

Mammas kāzas 1960. g. 9. jūlijā . Sveic Taurkalnes (Pētermuižas) skolas direktors Vasilijs Iskrovs

Mammas kāzas 1960. g. 9. jūlijā . Sveic Taurkalnes (Pētermuižas) skolas direktors Vasilijs Iskrovs
Toreiz bija tāda tradīcija - salaujāja mājās un pēc tam viss ciems un kolhozs devās sveikt jauno pāri uz Valles kultūras namu .

Dzintra un Valda Grūbe 1978. gadā

Dzintra un Valda Grūbe 1978. gadā
Dzintra bija bibliotekāre no 1966. līdz 1993. gadam , Valda bija bliotekāre 1947. - 1949. gadam , kā arī Valles kultūras nama vadītāja (1965 - 1971) un (1976 - 1984)

Mammas pierakstos varam lasīt , ka tagadējās Valles bibliotēkas inventāra grāmata sākta ar 1958. gada 1. oktobri . Bet bibliotēka darbojusies arī agrāk . No 1947. līdz 1949. gadam bibliotēku vadīja Valda Grūbe , kura atceras , ka tajā laikā bibliotēkas grāmatu fonds bijis ap 2200 grāmatu , lasītāju skaits ap 150 . Valles bibliotēkā pēc Valdas Grūbes strādājuši Biruta Putniņa (1949 - 1952) , Zinaīda Nazarova (1953) , Alma Drevinska (1955) , Rita Liepiņa , Leons Sijāts (1956) , kuram padomju laikā ir iznākusi viena dzejoļu grāmata , Daila Lisinska (1956 - 1957) , Jānis Veismanis (1957) , Alda Krūma (1960) , Dzintra Krūma (1962) , Edīte Ratkeviča (1963) , Alda Siliņa (1963 - 1966) . No 1966 - 1993. gadam bibliotekāre bija Dzintra Zommere . Kopš 1993. gada līdz šodienai (2016) Valles bibliotēkas vadītāja ir Ingūna Kļaviņa (dzimusi Bikmane) . 1970. gadā , par godu Volodjas ( Ļeņina ) 100 dzimšanas dienai tika uzskaitītas visu Latvijas bibliotēku grāmatu fonds . Valles ciema bibliotēkā bija 8556 grāmatas , bet lasītāju skaits 320 , tajā gadā lasītājiem izsniegtas 7568 grāmatas . 1982. gadā grāmatu fonds bija 11131 , lasītāji 375 , bet grāmatu izsniegums 9876 . Aijas Zaļaiskalnes un Gaļinas Viegliņas grāmatā ,, Valles pagasts ” ( Rīga , 2002 ) rakstīts : ,, Ja sociālisma laikos bibliotēku darbā galvenais ir kvantitāte , sociālistiskā sacensība un ,, samocīti ” skaitļi un procenti , tad šodien visu izsaka reālais bibliotēku apmeklētāju skaits un grāmatu izsniegums . ” Gribu oponēt kundzēm , ka tā saucamā sociālistiskā sacensība patiesībā bija kā krievi saka ,, pokazuha ” . Nu izkāra tos vadoņu portretus un runas , bet tā toreiz bija jādara , un lasītāji to neuztvēra nopietni , jo jebkuram normāli domājušam latvietim nebija nekādu ilūziju par drīzo komunisma uzvaru un citiem tā laika murgiem . Vēl dīvaināks ir apgalvojums par ,, samocītajiem skaitļiem ”. Vai tiešām kundzes domā , ka toreiz tika viltoti lasītāju apmeklējumu skaits vai izsniegto grāmatu skaits ? Pilnīgas muļķības . Starp citu , toreiz nebija interneta un grāmatas lasīja daudz vairāk kā tagad . Un ne jau visas grāmatas bija sociālisma sēnalu literatūra . Tās bija , bet ne jau tās kāds sevišķi lasīja ! Vai kundzes domā , ka noliekot visu veco , varēs tēlot šodienas nacionālās varones , kas varonīgi metas pret sociālisma abrazūru ? Es , Andis , arī kādu laiciņu esmu pastrādājis bibliotēkā , tāpēc galvoju par saviem vārdiem . Tolaik lasīja daudz detektīvus , dzeju , neaizliegto latviešu klasiku u. c. grāmatas . Bibliotēka bija kultūras iestāde , kur nevienu kvantitātes vārdā aiz rokas nerāva iekšā . Protams laiks iet un viss mainās , bet vai tādēļ mēs šos krievu okupācijas laikus varam izmest no savas vēstures ? Itāļu filosofs , kultūrvēsturnieks un politiķis Benedeto Kroče ( 1866. - 1952. ) ir teicis : ,, Vēsturei ir nevis jātiesā , bet jāizskaidro . Vēsture ir nevis tiesnesis , bet advokāts . ”

Pasākums skolēniem bibliotēkā ( 1970-tie gadi ) - 1

Pasākums skolēniem bibliotēkā ( 1970-tie gadi ) - 2

Pasākums skolēniem bibliotēkā ( 1970-tie gadi ) - 2
No kreisās - māsas Anita un Ligita Burkānes , 5 - Aija Rāviņa , 6 - Ilze Geriņa , 7 - Gita Sama . Kā vienmēr aktīvākās ir meitenes .

Daina Jermaka un Dzintra pie bibliotēkas grāmatu kataloga . 1978. gads

1986. g. 30. septembra naktī nodeg Valles kultūras nams , kur visu šo laiku atradās arī bibliotēka

1986. g. 30. septembra naktī nodeg Valles kultūras nams , kur visu šo laiku atradās arī bibliotēka
Šeit tika pavadīti mammas labākie darba gadi . / Par laimi grāmatas tiek nedaudz aplietas ar ūdeni , bet vispār bibliotēkas telpa un līdz ar to arī grāmatas tiek paglābtas . Vienīgi nepatīkami , ka vietējā vara 30 gadu laikā nav atradusi par vajadzību nojaukt šo graustu . / Kas tik neuzstājās šajā kultūras namā ! Es atceros pašu Raimondu Paulu ar grupu ,, Modo ” , Andrejs Lihtenbergs , Māra Krievkalne , Imants Skrastiņš , grupa ,, Saime ” ar ,, Līvu ” dibinātāju Juri Pavītolu kā vadītāju un daudzi , daudzi citi ! Droši vien citiem ir atmiņā vēl daudz kas . Kur nu vēl pašdarbības kolektīvi ! Gan Valles kolhoza estrādes grupa , gan Valles dramatiskais kolektīvs , gan Valles skolas kolektīvi . Notika bērnības svētki , pilngadības svētki , pensionāru vakari , kolhoza svētki un daudz , daudz cita . Atcerēsimies , ka 1934. gadā Valles tautas namā viesojās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis .

Pasākums tautas namā . Priekšplānā skolotāja Ilga Iskrova . 1960-tie vai 1970-tie gadi

Pasākums tautas namā . Priekšplānā skolotāja Ilga Iskrova . 1960-tie vai 1970-tie gadi
Pie galda liekas sēž pa vidu Rita Pastare , pa labi Inese Dīce

Tas pats pasākums . Bērni dzied

Tas pats pasākums . Zēni tēlo varenos padomju jūrniekus

1972. gadā bibliotēka organizēja tikšanos ar rakstnieku Aivaru Kalvi

1972. gadā bibliotēka organizēja tikšanos ar rakstnieku Aivaru Kalvi
Bijušais Valles skolas skolēns , rakstnieks Aivars Kalve pastāstīja par to , cik ļoti dziļu iespaidu uz viņu atstājuši skolas gados izlasītie 2 skapji skolas bibliotēkas grāmatas , gan glezna klasē , skolotāji un apkārtnes dabas skaistums - tas viss viņam palīdzējis kļūt par rakstnieku .

Literārā tiesa kultūras namā par G. Medinska grāmatu ,, Gods ''. 1975 . gads

Literārā tiesa kultūras namā par G. Medinska grāmatu ,, Gods ''. 1975 . gads
No kreisās skolotāja Ilga Iskrova , kolhoza komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāre I. Lukstiņa , bibliotēkas vadītāja Dzintra Zommere , tālāk Ļeņins ( toreiz bija tāds sauklis - Ļeņins ir dzīvāks par dzīvajiem ! Te nu tas skaidri redzams ) . Pa labi stāv partijas pirmorganizācijas sekretārs un pašdarbnieks Gunārs Skujevskis . Lūk kas ir literārā tiesa ( no interneta resursiem ) -pirmkārt , jāizlasa apjomīga grāmata . Otrkārt , jādomā par izlasīto , jo tikai tad var izvirzīt tos tēlus , kuri "jātiesā" . Treškārt , jāizdomā un jāuzraksta "apsūdzības" . Ceturtkārt , jāizdomā tik daudz jautājumu , lai spētu ļaundari "notiesāt" . Piektkārt , pašam jāatrod advokāti un liecinieki . Sestkārt , jāiejūtas savā lomā un jāiztur līdz galam . Septītkārt , jāizstudē krimināllikums , jāsacer tiesas lēmumi . Varētu vēl turpināt, ka vienam pret otru jāizturas ar cieņu , nedrīkst sajaukt , kurš kuru lomu spēlē , jāizdomā un jāuzraksta "izziņas un iesniegumi" , jāatstāj iespaids uz skatītājiem .

Valles un Olaines ģimenu klubu pasākums Valles kultūras namā . 1983. gada 26. februāris - 1

Valles un Olaines ģimenu klubu pasākums Valles kultūras namā . 1983. gada 26. februāris - 1
Pateicoties tam , ka mammas brālis Olainē darbojās ģimeņu klubā , tika noorganizēti Olaines un Valles ģimeņu klubu sanākšanas ar sarunām , dejām , viktorīnām , iepazīšanos , pieredzes apmaiņu u. c.

Valles un Olaines ģimenu klubu pasākums kultūras namā - 2

Valles un Olaines ģimenu klubu pasākums kultūras namā - 2
Priekšplānā Alberts Grūbis

Valles un Olaines ģimeņu klubu pasākums kultūras namā - 3

Valles un Olaines ģimeņu klubu pasākums kultūras namā - 3
Partijas šefs Gunārs Skujevskis ar krūzi un arodbiedrības boss Aldonis Zommers ( mans tēvs ) ar tradicionālām padomju laika tulpēm rokās sveic Olaines ģimeņu klubu .

Valles un Olaines ģimeņu klubu pasākums kultūras namā - 4

Valles un Olaines ģimeņu klubu pasākums kultūras namā - 5

Inese Dīce izmēģina savus spēkus šaušanā ar loku kādā pasākumā 1980-tajos gados

Pensionāru vakars Valles kultūras namā 1985. gadā - 1

Pensionāru vakars Valles kultūras namā 1985. gadā - 1
Organizēja kultūras nams kopā ar bibliotēku

Pensionāru vakars Valles kultūras namā 1985. gadā - 2

Pensionāru vakars Valles kultūras namā 1985. gadā - 2
Organizēja kultūras nams kopā ar bibliotēku

1987. g. 5. maijā Vallē notika tikšanās ar rakstniekiem Māru Svīri un Vladimiru Kaijaku

1987. g. 5. maijā Vallē notika tikšanās ar rakstniekiem Māru Svīri un Vladimiru Kaijaku
No kriesās - Vladimirs Kaijaks , Dzintra Zommere , Māra Svīre .

Pasākums

Pasākums
Pasākumu organizēja Valles bibliotēka kopā ar Grāmatu draugu biedrību .

Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks

Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks
Māra Svīre stāstīja par savu jauno romānu ,, Tev vienu vizošu zvaigzni ”.

Valles dramatiskais kolektīvs Blaumaņa lugā ,,Trīnes grēki'' 1959. g. - 1

Valles dramatiskais kolektīvs Blaumaņa lugā ,,Trīnes grēki'' 1959. g. - 1
Pa labi dramatiskā kolektīva dibinātāja un ilggadēja dalībniece Alvīne Gramste .

Valles dramatiskais kolektīvs Blaumaņa lugā ,,Trīnes grēki'' 1959. g. - 2

Valles dramatiskais kolektīvs . Blaumaņa luga ,, Zagļi '' . 1967. gads

Valles dramatiskais kolektīvs . Blaumaņa luga ,, Zagļi '' . 1967. gads
Lomās ( no kreisās puses ) Gunārs Skujevskis un Imants Bruntāls .

Pēc Rūdolfa Blaumaņa darba motīviem iestudētā luga ,, Brīnumzālīte " . 1970. gads

Pēc Rūdolfa Blaumaņa darba motīviem iestudētā luga ,, Brīnumzālīte " . 1970. gads
Centrā Gunārs Skujevskis . Pa labi man izskatās - Ina Kovaļevska un Vasilijs Iskrovs .

Valles teātris pēc Jāņa Akurātera izrādes ,, Vecie un jaunie '' 1998. gada 5. augustā

Valles teātris ar izrādi ,, Labais gariņš '' 2000. gada 5. augustā

Nacionālā teātra aktieru ansamblis 2000 . gada 5. augustā

Imants Bruntāls 2001. gadā pirms savas 70. dzimšanas dienas

Imants Bruntāls 2001. gadā pirms savas 70. dzimšanas dienas
Foto no laikraksta ,, Staburags '' 27.02.2001.

Raksts laikrakstā ,, Staburags '' 2001. gada 27. februārī ,, Pusgadsimts veltīts teātrim "

Raksts laikrakstā ,, Staburags '' 2001. gada 27. februārī ,, Pusgadsimts veltīts teātrim "
Raksts par vallieti Imantu Bruntālu , kurš 53 savas dzīves gadus veltījis teātrim .

Imants Bruntāls - 2

Imants Bruntāls - 3

Valles amatierteātris 2001. gadā

Valles amatierteātris 2001. gadā
Foto no laikraksta ,, Staburags '' 27.02.2001.

Labākais kolektīvs pasaulē

Labākais kolektīvs pasaulē
Avīze ,, Staburags " 2013. gada 9. maijā

Fragments no raksta par Valles amatierteātri . Avīze ,, Staburags " 2012. gada 18. septembris

Valles amatierteātra izrāde ,, Vistas '' 2013 . gadā

Valles amatierteātra izrāde ,, Trīs ar pus atraitnes '' 2012 . gadā

2012. gada 25. augustā Valles pagasta amatierteātris svinēja 60 gadskārtu

Teksts ņemts galvenokārt no Žannas Zālītes raksta 2012. gada augusta ,, Vecumnieku novada ziņās ”, kā arī papildināts ar dažiem faktiem no mammas pierakstiem.

Tas ir vienīgais amatiermākslas kolektīvs novadā , kas bez pārtraukuma spēcinājis skatuves mākslas tradīcijas sešus gadu desmitus. Aktieru brāļu Amtmaņu muzeja vadītāja Dace Anna Paegle atzīmēja , ka Valles pusē pirmās teātra izrādes notikušas pagājušā gadsimta 20. gados , kad Pētermuižas skolā uzvestas lugas ,, Kurzeme ” un ,, Līnis murdā ”. Vērienīgas brīvdabas izrādes rīkotas Krūzes līcī - ar krāšņiem tērpiem , īstām laivām un zirgiem. Aktiermākslas mīļotāju rosība īpaši aktīva bijusi 20. gadsimta 30. gados - dramatiskie pulciņi darbojušies vai ikkatrā biedrībā un organizācijā. Arī pēckara gados Vallē spēlēts teātris. Režisora Beķera vadībā tika iestudēta Viļa Lāča luga ,, Mājup ar uzvaru ”, kuru parādīja Krūzes līcī. 1946. gadā iestudēta luga ,, No saldenās pudeles ”. 1947. gadā ar Arvīda Griguļa lugu ,, Māls un porcelāns ” dramatiskais kolektīvs piedalījās Bauskā dramatisko kolektīvu skatē ( Spura režija , lugā spēlēja Zabuska , Jautruma , Spura , Ozoliņš , Kučieris , Grūbe , Kukuts , Zvejniece u. c. ). Valles pagasta amatierteātris izveidots 1952. gadā. 1950-tajos gados dramatiskais kolektīvs iestudēja Blaumaņa lugas ,, Ugunī ”, ,, Dārzi zied ”. 1958. gadā Valles dramatiskais kolektīvs ar Blaumaņa lugas iestudējumu ,, Trīnes grēki ” dramatisko kolektīvu skatē Bauskā ieguva 1. vietu rajonā. Izcēlās tēlotājs A. Zvejnieks ar Brenča lomas tēlojumu , J. Kučieris ar Mazbērza tēva atveidojumu , Imants Bruntāls ar Dāvi. Visiem šiem trim piešķīra rajona kultūras nodaļas goda rakstus , vēl tos saņēma Millere ( Annele ) un J. Mīkstais ( Ābrams ) . Kolektīvu līdz 1967. gadam vadījis Voldemārs Spura , kurš arī 30. un 40. gados bija daudzu iestudējumu režisors. Visilgāk ar aktieriem darbojusies Ilga Iskrova - no 1967. līdz 1982. gadam , kad uzvestas 24 lugas. 1969. gadā rajona skatē 2. vietu ieguva Valles dramatiskais kolektīvs ar Ilgas Iskrovas iestudēto lugu ,, Brīnumzālīte ”. Trīs gadus par režisori strādājusi skolotāja Ilze Maldone , pēc tam atkal - līdz pat 1999. gadam - Ilga Iskrova. Aija Skosa amatierteātri vada 13 gadu. Šajā laikā uzvestas 14 lugas , veidotas montāžas un skeči. ,, Ar teātri aizrāvos vairākus gadus , taču mana kļūšana par režisori bija visai dramatiska. 1999. gadā pēc izrādes Iecavā , kur spēlējām J. Alunāna lugu ,, Vecie un jaunie ”, kāpjot autobusā , toreizējā režisore Ilga Iskrova visiem paziņoja : ,, Šī ir mana pēdējā izrāde , turpmāk kolektīvu vadīs Aija. ” Tā viss sākās , ” atmiņās kavējas A. Skosa. ,, Aktieri ir mana otrā ģimene. Paldies visiem , kuri mani atbalstīja šajā melnajā gadā un palīdzēja nesabrukt ! 20 mēģinājumos iestudējām lugu ,, Trīsarpus atraitnes” un bijām labākie novada amatierteātru skatē. ” Pirmais uzvedums , kas tapis Aijas Skosas vadībā , - Annas Brigaderes komēdija ,, Sievu kari ar Belcebulu ”, bet viņai vismīļākā ir otrā luga - A. Upīša ,, Apburtais loks ”. ,, Ir grūti atrast piemērotu repertuāru , jo modernie autori lugas raksta divām , trim personām , bet , strādājot ar amatierteātri , svarīgi ir iesaistīt visus kolektīva dalībniekus. Gribējām uzvest M. Zīles darbu ,, Sunītis un viņa kauliņš ”, taču nepieciešami vēl trīs vīriešu lomu atveidotāji , ” cerot uz valliešu atsaucību , sacīja režisore. Kolektīvs ar viesizrādēm regulāri iepriecina skatuves mākslas mīļotājus Taurkalnē , Mežmuižā , Ērberģē , Mazzalvē , Skaistkalnē , Valles aktieri allaž ir gaidīti Secē , Jaunjelgavā , Neretā u. c. vietās. Vārdā tika saukti un ar aplausiem sveikti visi kādreizējie aktieri , bet tie, kuri piedalījās svinīgajā sarīkojumā , saņēma amatierteātra meiteņu sarūpētus rudens ziedus. Apskatot fotogrāfijas , kurās tverti mirkļi no agrāko gadu iestudējumiem , daudzi kavējās atmiņās , domās vēlreiz izdzīvojot uztraukuma pilnos mirkļus , gaidot krītam priekškaru. Pašlaik trupas pamatsastāvā ir desmit aktieru , pieredzes bagātākais - Gunārs Skujevskis. Pirmā loma viņam uzticēta 1967. gadā Blaumaņa lugā ,, Brīnumzālīte ”. Arvīds Zvirbulis teātri spēlē kopš 1994. gada. Svētkos amatierteātra saimi sveica Valles pagasta pārvalde , vidusskolas kolektīvs , aktieru brāļu Amtmaņu muzeja saimniece D. A. Paegle , deju kolektīva ,, Valle ” pārstāvji. Sirsnīgu apsveikumu bija atsūtījuši stelpieši - amatierteātra ,, Urguči ” dalībnieki , režisore Lilita Berliņa un Stelpes pagasta kultūras darba organizatore Sandra Neliusa. Kaimiņus sveica Bārbeles pagasta amatierteātra ,, Bārbelīši ” aktieri Valdis Rusiņš un Dzintra Vespere. Pārsteigumu saviem skatuves partneriem G. Skujevskim un A. Zvirbulim bija sarūpējusi teātra trupas bijusī dalībniece Iveta Radziņa. Kolektīvu sumināja bijusī režisore Ilze Maldone. Viņa vēlēja , lai nākotnē Vallē būtu skaista estrāde , kur ļaudīm pulcēties kopā brīvdabas izrādēs. Daudz skatītāju Vallē mīl teātri un uzvedumi allaž tiek spēlēti skatītāju pārpildītā zālē. Arī jubilejas vakarā izrādīto A. Niedzviedža lugu ,, Trīsarpus atraitnes ” noskatījās kupls pulks skatuves mākslas mīļotāju. Kolektīvs pateicās režisorei par pacietību un spēku turēties pretim visiem vējiem. Aizdedzot 60 svecītes dzimšanas dienas kliņģerī , režisore A. Skosa un aktieri iedomājās vēlēšanos - kaut drīzāk Valles saieta nams tiktu pie skatuves aizkariem ! Vakara saviesīgajā daļā , baudot līdzpaņemto cienastu , visi kopīgi pasmējās par jautriem atgadījumiem , ko nācies piedzīvot viesizrāžu laikā un teātra skatēs.

Valles pagasta pārvalde amatierteātra ļaudīm jubilejā uzdāvināja 60 latus

Valles pagasta pārvalde amatierteātra ļaudīm jubilejā uzdāvināja 60 latus
Šo ziņu aktieri (priekšplānā) un sarīkojuma apmeklētāji uzņēma ar sajūsmu. (Visi foto, kas saistīti ar jubileju, ir Žannas Zālītes foto.)

Kādreiz teātri Vallē spēlējušas arī pensionētās skolotājas

Kādreiz teātri Vallē spēlējušas arī pensionētās skolotājas
No kreisās Biruta Seile , Ina Kovaļevska , Arvīda Miška un Ilze Maldone - bijusī režisore. Gunārs Skujevskis amatiermākslas kolektīvā darbojas kopš 1967. gada.

Zāles priekšā tika aicināti visi , kuri savulaik bijuši saistīti ar teātri

Zāles priekšā tika aicināti visi , kuri savulaik bijuši saistīti ar teātri
Un, kas zina, varbūt reiz atkal kāps uz skatuves - (no kreisās) Ina Kovaļevska , Andris Polāns , Arvīda Miška , Inese Zalaka , Alvis Skosa , Konstantīns Ribakovs , Jānis Stikuts u. c.

Vakara saviesīgā daļa

Vakara saviesīgā daļa
Pēc A. Niedzviedža lugas ,, Trīsarpus atraitnes ” izrādīšanas iestudējuma varoņi un režisore Aija Skosa ( otrā no kreisās ) aizdedza 60 svecītes dzimšanas dienas kliņģerī.

Sveicēju pulkā arī deju kolektīvs ,, Valle "

Sveicēju pulkā arī deju kolektīvs ,, Valle "
Astrīda Celmiņa (no labās) , Sinta Skinderska un Zigurds Dilēvičs pauda cerību , ka arī deju kolektīvs ,, Valle ” reiz piedzīvos tikpat skaistu un apaļu jubileju.

Valles sieviešu koris Dziesmu svētkos Rīgā 1977. gadā . Diriģents Ansis Papeļuks

Valles sieviešu koris Dziesmu svētkos Rīgā 1977. gadā . Diriģents Ansis Papeļuks
Dzintra no labās puses ceturtā .

Apvienotais sieviešu kora koncerts Ogrē . Varbūt tas pats 1977. gads

Apvienotais sieviešu kora koncerts Ogrē . Varbūt tas pats 1977. gads
Dzintra centrā vīrietim pirmā pa labi .

Valles dziedāšanas biedrības koris 1933. gadā . Diriģents Juris Zīverts

Valles dziedāšanas biedrības koris 1933. gadā . Diriģents Juris Zīverts
No grāmatas ,, Vadonis Bauskas novada I . dziesmusvētkiem '' ( Skaistkalnē 1933. gada 5. jūnijā ) .

Valles kultūras veicināšānas biedrības koris 1933. gadā . Diriģents Mārtiņš Zommers

Valles kultūras veicināšānas biedrības koris 1933. gadā . Diriģents Mārtiņš Zommers
No grāmatas ,, Vadonis Bauskas novada I . dziesmusvētkiem '' ( Skaistkalnē 1933. gada 5. jūnijā ) .

Alberts un Valda Grūbes (apmēram 1947. gads)

Alberts un Valda Grūbes (apmēram 1947. gads)
Valda un Alberts Grūbes , kopīgo dzīves ceļu sākot , nekādas kāzas nerīkoja . Darbdienā - 1947. gada 16. decembrī - viņus sarakstīja Valles pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Riekstiņš un sekretāre Monika Ūsāne .

Dzintras Zommeres raksts par savu vectēvu - Atraitnis ar 11 bērniem

Taurkalnes ciema izpildkomitejas un kultūras darbinieces 1971. gada decembrī

Taurkalnes ciema izpildkomitejas un kultūras darbinieces 1971. gada decembrī
Pirmajā rindā no kreisās puses - izpildkomitejas ( jeb ciema ) priekšsēdētāja Inese Dīce , sekretāre Pārsla Gulbe . Otrajā rindā no kreisās puses - Valles bibliotēkas vadītāja Dzintra Zommere , tautas nama vadītāja Līga Jasūne , Taurkalnes bibliotēkas vadītāja .

Bērnu sporta svētki Valles vidusskolas stadionā 1970-to gadu otrā puse

Bērnu sporta svētki Valles vidusskolas stadionā 1970-to gadu otrā puse
No kreisās - Aldonis Zommers , Aivars Kugelbergs , Inese Dīce .

Vallē atklāj piemiņas akmeni represētajiem ( 2012. gada 11. novembrī )

Vallē atklāj piemiņas akmeni represētajiem ( 2012. gada 11. novembrī )
Lāčplēša dienā, 11. novembrī, klātesot vairāk nekā simt cilvēkiem, Vallē pie evaņģēliski luteriskās baznīcas tika atklāts piemiņas akmens to ļaužu atcerei, kuri savas zemes mīlestības vārdā piedzīvojuši svešinieku pārestības. Pelēkais laukakmens nāk no Aperānu dzimtas mājām ,,Zvejnieki” Valles pagastā. Arī viņi bija spiesti doties prom no Latvijas un dzīvot svešumā.

Izglītība , skola , skolotāji , skolēni

Dzintra Zommere - Uz dzimto pusi pamet skatu. Par Valles skolām

XIX gadsimta 20. gados Kurzemes kroņa muižās izveidojās skolas. Ir ziņas , ka arī Vallē šajā laikā darbojusies skola. 1874. gada 15. decembrī tika atklāta pagasta pirmā skola. Uz tās atklāšanu jau no pusdienas sākuši pulcēties ļaudis no visām malām. Par skolas atklāšanu rakstīja ,, Latviešu Avīzes ” 1875. gada 19. februārī. ,, Ēka ir mūrēta no ķieģeļiem sešpadsmit ases gara un astoņas plata. Ārpuse namam ir dzeltena , pušķota lielceļa pusē ar jauku balkonu. Galā atrodas skolas istaba , kurā ir vairāk rūmes , nekā simts bērniem. Blakus skolas istabai ir divas ēdamās istabas , priekš zēniem un priekš meitenēm ar tiem turklāt ieriktētiem pieliekamiem kambariem. Augšā ir guļamās istabas. Arī skolotājam ir rūme tāda , ka labāku nevar vēlēties. Šis nams ar tam turklāt piederīgām ēkām maksā Valles pagastam pārāk par desmit tūkstoši rubļiem.” Drīz pēc tam sāka celt otru pagasta skolu. Sanāca kopā pagasta valde un Dziedāšanas biedrība lemt , kur celt otro pagasta skolu. Bet tā kā Pētermuižas vecsaimnieki bagātīgi krogā izmaksājuši pagasta valdei , tā nolēmusi skolu celt Pētermuižā , lai gan tā atradās 4 - 5 km attālumā no pagasta centra. Skola uzcelta nepilna gada laikā. Tās atklāšana notika 1878. gada 5. novembrī. Lūk , ko par šo notikumu 1878. gada 20. decembrī rakstīja ,, Latviešu Avīzes ” : ,, Svētdien , 5. novembrī , bija apmākusies diena. Valliešiem šī bija īsta prieka diena , jo viņu otrais staltais skolas nams , kura gruntī pirmo akmeni vairāk kā pirms pusgada zemē guldinājuši , tagad stāvēja gatavs , savās svētku drēbēs visus mīlīgi uzlūkodams.” 1878. gadā Pētermuižas skolā sāk mācīties 35 skolēni. Pārsvarā mācījās bagāto saimnieku bērni. Tikai dažiem kalpu bērniem izdevās iet skolā. Bērni mācījās krievu un vācu valodu. Zēni un meitenes mācījās atsevišķi , starp zēnu un meiteņu klasēm bija dēļu siena . Pirmais pārzinis un skolotājs bija M. Grīnbergs. 1910. gada jūnijā vallieši tika uzaicināti uz Vecumniekiem apspriest jautājumu par apgabala tipa skolas atvēršanu. Vallieši , saukdami , ka augstas skolas esot priekš nemierniekiem , uz apspriedi neaizbrauca. 1912. gadā trijās pagasta skolās bija trīs skolotāji un 2 skolotāju palīgi. Skolēnu skaits Pētermuižas skolā 1901. gadā jau bija 130 , bet 1912. gadā to skaists samazinājās līdz 87 , jo , kā ziņoja mācītājs no kanceles , pēdējos gados pagastā bērnu dzimstība ļoti samazinājusies. Pagasta skolās bez melnām sienas tāfelēm un saplūkātām kartēm vairāk mācību līdzekļu nebija. ,, Dzimtenes Vēstnesī ” 1912. gada 12. jūnijā ievietots lūgums Dziedāšanas biedrībai : ,, ... Vispārības labā būtu vēlams , ka biedrība skolai atvēlētu kaut vienu vasaras izrīkojuma atlikumu vai sarīkotu minētam nolūkam kādu īpašu izrīkojumu , bērnu svētkus vai ko citu. ” Skolēni mācījās petrolejas gaismā , skolās nebija silta ēdiena , tikai rītos un vakaros varēja dabūt tējas ūdeni. Par skolas pārziņiem ilgstoši strādāja trīs - M. Grīnbergs , M. Zommers un V. Iskrovs - kopā 93 no 100 gadiem. Viņu vārdi iegājuši skolas vēsturē. Mārtiņš Grīnbergs bija pirmais skolas pārzinis. Viņš skolās darbojās vairāk nekā 30 gadu. 1909. gada 14. oktobrī tika atzīmēti M. Grīnberga 25 gadu amata svētki. Goda dienā Valles Dziedāšanas biedrība gaviļnieku sveica kā savu koru vadoni. Pēc otrās nodziedātās dziesmas Dziedāšanas biedrība par ,, Sviedru liešanu , valliešu bērnus skolojot , un par priekšzīmīgo un centīgo darbību arī sabiedriskajā dzīvē ” pasniedza gaviļniekam krāšņu sudraba cukura trauku , dažas no viņa bijušajām skolniecēm dāvāja skaistu albumu ar savām ģīmetnēm. Un novēlēja : ,, Darīt skaidru to zemi , ko mīlam , un jaunu to tautu , ko mīlam. ” Toreiz pagasta skolotājs bija visizglītotākais cilvēks. Uz skolotāju pleciem gūlās liela slodze. Gan Grīnbergs , gan Zommers vadīja skolas korus , bija režisori. Pagasta pirmās skolas pārzinis Zīverts , kurš arī nostrādāja vairāk nekā 25 gadus , ārstēja gan cilvēkus , gan arī lopus un pats gatavoja dažādas zāles. Ļoti daudziem atmiņā ir skolas pārzinis Mārtiņš Zommers. Viņš nostrādāja skolā 43. gadus , viņa laikā mācījušās trīs valliešu paaudzes. Mārtiņš Zommers mācīja latviešu valodu , vēsturi , ģeogrāfiju , dziedāšanu , rokdarbus. Aktīvi darbojās arī sabiedriskajā dzīvē. M. Zommera darbības laikā ap skolu izveidoja skaistus apstādījumus , viņš visus mudināja kaut ko iestādīt un apkopt. Katram skolēnam pie skolas bija paša dēstīts koks. Lūk ko par M. Zommera stundām raksta prozaiķis Aivars Kalve : ,, Vēl palikušas atmiņā direktora Zommera dziedāšanas stundas. Ar kādu cēlumu viņš to veica ! Mācīja diriģēt , stāstīja par slaveniem diriģentiem. Tad kādreiz ienāca klasē ar tīrām un gludām papīra lapām , izdalīja tās un visu stundu lēnītēm diktēja Mocarta dzīves stāstu. To rakstīt mūsu šmulīgajās burtnīcās viņš nepieļāva. ” Pēckara gados bērni bija rūdīti kara laikā , tāpēc skolēnu kolektīvi izveidojās draudzīgi un saliedēti. Šajā laikā Pētermuižas skolā mācījās ap 120 skolēnu. Trūka skolotāju. Tie galvenokārt bija jauni - 20 - 25 gadus veci. No 1953. gada 1. septembra skolā sāka strādāt jauns direktors Vasilijs Iskrovs - nupat beidzis Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu. Viņš par direktoru nostrādāja 25 gadus , tagad skolotājs. Uz viņa pleciem gūlās viss lielais celtniecības darbs : jaunā Valles astoņgadīgā skola , piebūve vidusskolai , skolotāju dzīvojamā māja , automācības klase. Cik daudz spēka , enerģijas , neatlaidības , pārliecināšanas , fiziskās un garīgās izturības gan vajadzēja , kamēr tapa šīs celtnes ! Tā kā jaunais kolhoza centrs veidojās Vallē , bet Pētermuižā skola no centra atradās 4 -5 km attālumā un vairs neatbilda laikmeta prasībām , Valles kolhoza toreizējais priekšsēdētājs Kārlis Drone un Taurkalnes kolhoza priekšsēdētājs Edmunds Auniņš sarunāja kopīgi celt jaunu skolu. Pasūtīja projektu , sarunāja celtniekus un sāka celt. Un tā , lūk , pienāca 1964. gada 1. septembris , kad līksmi kopīgā gājienā no Valles tautas nama uz jauno skolu devās skolēni , skolotāji , iestāžu vadītāji , skolēnu vecāki un ciema iedzīvotāji. Skolas un kolhoza sadarbības rezultātā līdz 1975. gada 1. septembrim kolhozs uzcēla skolas piebūvi. Sāka veidoties vidusskola. 1978. gadā notika vidusskolas pirmais izlaidums. Vienlaikus ar vidusskolas beidzēju apliecībām absolventi saņēma arī profesionālo autovadītāju tiesības. Vasarā darbu kolhozā uzsāka 7 jaunie šoferi. 1978./1979. mācību gadā skolā ir 208 skolēni un 24 skolotāji. Šajā gadā skolas vadību uzticēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta absolventam Pēterim Vucenlazdānam. Ilggadējā pedagogu priekšgalā jauns vadītājs , bet vairāk nekā 20 gadus jauno valliešu paaudzi izglīto Ina Kovaļevska , Mirdza Spuleniece , Klāra Plinta , Arvīda Miška , Ilga un Vasilijs Iskrovi un citi. Starp skolotājiem ir arī pašu skolas beidzēji - Biruta Seile un Līga Granta. ( Raksts publicēts 1979. g. 16. jūn. avīzē ,, Komunisma Uzvara ” )

Vasku skolas skolēni ar skolotājiem 1949. gadā

Vasku skolas skolēni ar skolotājiem 1949. gadā
Skolotāji Ašaka , Veršūns , Šauberga .

Jaunās Valles 8-gadīgās skolas skolotājas 1960-tie gadi

Jaunās Valles 8-gadīgās skolas skolotājas 1960-tie gadi
No kreisās - Ina Kovaļevska , Biruta Seile , nepazīstama un Ilga Iskrova .

Valles 8-gadīgās skolas izlaidums ar skolotājiem 1960-tie gadi

Skolotāja Ilga Iskrova - raksts no žurnāla ,, Skola un ģimene '' ( 1972. g. , Nr. 2. )

Skolotāja Ilga Iskrova - raksts no žurnāla ,, Skola un ģimene '' ( 1972. g. , Nr. 2. )
Gribu atzīmēt , ka tā ir mūsu vēsture , lai kādi no šodienas viedokļa savādi laiki bija . Un rakstīja tiešām par labākajiem skolotājiem .

Skolotāja Mirdza Spuleniece ar mūsu 1. klasi 1971. gada martā

Skolotāja Mirdza Spuleniece ar mūsu 1. klasi 1971. gada martā
Mirdza Spuleniece ( 1926 - 2015 ) bija mūsu klases audzinātāja no 1 līdz 3 klasei . Stingra , prasīga ne tikai mācīšanās jomā , bet arī uzvedībā . Pateicoties viņai mūsos tika ielikti riktīgi pamati , kas bija par iemeslu mūsu mācību zināšanām . Mūsu klase gandrīz visu laiku no 1 līdz 8 klasei bija labākā klase sekmju ziņā . Domāju pateicoties tieši Mirdzai Spuleniecei .

Skolotājas Arvīdas Miškas klases izlaidums 1970-tie gadi - 1 (pirms tika pārveidota par vidusskolu)

Skolotājas Arvīdas Miškas klases izlaidums 1970-tie gadi - 1 (pirms tika pārveidota par vidusskolu)
Runā Dzintra Zommere

Skolotājas Arvīdas Miškas klases izlaidums 1970-tie gadi - 2

Skolotājas Arvīdas Miškas klases izlaidums 1970-tie gadi - 2
Runā Taurkalnes ciema priekšsēdētāja Inese Dīce , pa kreisi sēž Ausma Svelpe , pa labi Dzintra Zommere , skolas direktors Vasilijs Iskrovs , klases audzinātāja Arvīda Miška .

Skolotājas Arvīdas Miškas klases izlaidums 1970-tie gadi - 3

Skolotājas Arvīdas Miškas klases izlaidums 1970-tie gadi - 4

Skolēni ierindas skatē 1970-tie gadi

Skolotāja Ausma Svelpe ( raksts no 1976. g. 1. maija avīzes ,, Komunisma uzvara '' ) - 1

Ausma Svelpe - 2

Valles skolas simtgade

Valles skolas simtgade
1979. gadā svinēja Valles skolas simtgadi ( no Pētermuižas skolas atklāšnas laika , kaut Vallē skolas bijušas arī agrāk ) un žurnālā ,, Skola un ģimene '' ( 1979. g. Nr. 9. ) bija ievietots šis raksts .

Valles skola - simtgade - 2

Valles vidusskolas auto klase 1978. g. (1979. gada 2. izlaiduma klase) - 1

Valles vidusskolas auto klase 1978. g. (1979. gada 2. izlaiduma klase) - 1
Priekšā automācības skolotājs Anatolijs Dāboliņš . Ideja jau nebija slikta . Tikai padomju laikā uzskatīja , ka visi var visu . Vai meitenēm bija vajadzīgas smagās automašīnas vadīšanas tiesības ? Viena tāda pēc skolas beigšanas sāka braukt ar smago mašīnu Valles kolhozā , bet nekas prātīgs nesanāca - braukt nemācēja ! Lai gan šo klašu dēļ nāca skolnieki arī no tālākām vietām . Sākums jau bija cerīgs , līdz nomira skolotājs Andrejs Žers . Tālāk jau nebija tik labi . Tomēr visumā tā bija laba lieta , kad pēc vidusskolas beigšanas dabūja autovadītāja tiesības .

Valles vidusskolas auto klase 1978. g. (1979. gada 2. izlaiduma klase) - 2

Valles vidusskolas auto klase 1978. g. (1979. gada 2. izlaiduma klase) - 2
Fotografēties atnācis pat partijas organizācijas sekretārs Gunārs Skujevskis , kurš , ja atmiņa mani neviļ , bija tās klases šefs . Pa kreisi tagadējais Kurmenes autobusa šoferītis Dzintars Dīcis .

Valles vidusskolas auto klase 1978. g. (1979. gada 2. izlaiduma klase) - 3

Valles vidusskolas auto klase 1978. g. (1979. gada 2. izlaiduma klase) - 3
Izskatās fotogrāfs aizdzinis ,, zīmēties '' skolniekus uz Krīču auto darbnīcu

Mūsu 8. klase govju dzīšanā ganībās 1978. gads

Mūsu 8. klase govju dzīšanā ganībās 1978. gads
Tas tik bija teātris ! Daudziem mūsdienu jaunajiem cilvēkiem to nesaprast , tādēļ paskaidrošu . Padomju laikā ja brauca fotografēt no avīzes vai filmēt kā šajā reizē , tika mākslīgi noorganizēti visādi pasākumi , gan senās tradīcijas u. c. Mūsu 8. klasei pēkšņi no rīta paziņo , ka brauks filmēšanas grupa no Latvijas TV , un mums jāpalīdz dzīt pirmo reizi govis ganībās . Nekad nekādi skolnieki nepalīdzēja , bet ja vajag , tad mūs kā aktierus filmēšanai aizsūtīja . Izdzina govis , mēs tēlojām kā varenie padomju skolnieki palīdz pie govju dzīšanas aplokos . Filmētāji filmēja un pat izdomāja , ka varētu notikt arī rumulēšanās . Tā ir sena tradīcija - lopu kopējus aplaistīt ar ūdeni , lai govīm daudz piena . Protams kolhozos to tradīciju vairs nepiekopa , bet ja vajag , tad rumulēsies arī . Slaucējas ņem spaiņus un gāž viena otrai virsū aukstu ūdeni . Domāju , ka klusībā viņas lamāja tos filmētājus , kuras viņas pakļāva šādai nodarbei . Jo drēbes slapjas , kur izžāvēt nav , var pat saaukstēties . Vēlāk , kad skatījos to filmu , maz kas no uzfilmētā vispār tika parādīts .

Rumulēšanās padomju laikā - sveši foto no interneta . Lai saprastu , kā tas viss notika

,, Lotos " vienība 1979. gads

,, Lotos " vienība 1979. gads
Padomju gados bija tādas ,, Lotos '' vienības gan skolēniem , gan studentiem . Kā toreiz teica jaunā strādnieku kalve . Lotosniekiem iedalīja pārsvarā celniecības objektus , kur varēja labi nopelnīt . Citus aizrāva arī tāda kopīga strādāšana un atpūta .

Valles skola 1. septembris 1980-tie gadi

Valles skola 1. septembris 1980-tie gadi
Priekšplānā kolhoza ,, Valle '' priekšsēdētājs Jānis Elksnis .

Ražas svētki skolā 1980-to gadu sākums

Ražas svētki skolā 1980-to gadu sākums
Skolēnu ražas svētkos : Antons Sams ( pirmais no labās ) ar meitu Gitu ( otrā no kreisās ) , Jānis Zvirbulis ( otrais no labās ) ar dēliem Arvīdu ( pirmais no kreisās ) , Jāni ( ceturtais no kreisās ) un meitu Zilgmu ( trešā no kreisās ) , Harijs Zālmanis ( trešais no labās ) ar jaunāko meitu Kristīni .

Valles bērnudārza atklāšana 1983. gada 1. septembrī - teksts - 1

Valles bērnudārza atklāšana 1983. gada 1. septembrī - teksts - 1
Raksts laikrakstā ,, Komunisma Uzvara " 1983. gada 6. septembrī .

Bērnudārza atklāšana - teksts - 2

Bērnudārza atklāšana - teksts+attēls - 3

Valles bērnudārzs ,, Cielaviņa '' 1987. gadā

Valles bērnudārzā ,, Cielaviņa '' bērni sporto (1987. g.)

Valles vidusskolas 12. klase 2014. gada februārī

Valles vidusskolas 12. klase 2014. gada februārī
Olga Domšarova , Gundars Fedins , Sigita Rāviņa , Sabīne Sokolovska , Ingrīda Šahnova , Liega Šaliņa , Miks Vidovskis , Alise Zemoviča . Trešā no labās puses - klases audzinātāja Gita Briņķe . Foto no avīzes ,, Bauskas Dzīve '' 2014. gada 10. februāris .

2015. gada Valles vidusskolas absolventi izlaiduma dienā kopā ar skolotājiem

2015. gada Valles vidusskolas absolventi izlaiduma dienā kopā ar skolotājiem
Foto no avīzes ,, Staburags ” 2015. gada 11. jūnijā. 2015. gadā Valles vidusskolu beidza septiņi jaunieši , kuriem bija labi sasniegumi mācībās. Tie bija Ilze Geķe, Eva Jermaka, Santa Rozēna, Ineta Kaira, Madara Baturoviča, Kristaps Seilis un Elvis Letkovskis. 12. klasi ar izcilām sekmēm beidza Ilze Geķe, kurai vidējais vērtējums bija 8,57 balles, un Eva Jermaka, kurai vidējais vērtējums bija 8,71 balle. Atzīmēsim, ka Ministru prezidenta atzinības rakstu saņēma Eva Jermaka, Madara Baturoviča, Ilze Geķe un Ineta Kaira.

Inetu Kairu ( stāv ) daudzi atcerēsies kā ļoti labu skolēnu pašpārvaldes vadītāju

Inetu Kairu ( stāv ) daudzi atcerēsies kā ļoti labu skolēnu pašpārvaldes vadītāju
Foto no avīzes ,, Bauskas Dzīve ” 2015. gada 8. jūnijā .

Alfēda Amtmaņa-Briedīša piemiņas izstādes atklāšana Valles vidusskolā 1983. gada 21. maijā

Dzintra Zommere , Zigfrīds Kalniņš un Vallija Amtmane Briedīša piemiņas gaiteņa atklāšanā

Pie skolas runā Vallija Amtmane

Pie skolas runā Vallija Amtmane
No kreisās puses - skolas tā laika direktors Aleksandrs Dementjevs , Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts Akadēmiskā Drāmas teātra direktora vietnieks Zigfrīds Kalniņš , bijušais kolhoza ,, Valle '' priekšsēdētājs Kārlis Drone un Valles bibliotekāre Dzintra Zommere .

Tie pacietīgie klausītāji kā vienmēr skolēni

Runā Zigfrīds Kalninš

Runā Zigfrīds Kalninš
Blakus Vallijai Amtmanei Taurkalnes (Valles) ciema priekšsēdētāja Ilga Iskrova .

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā notikušo pasākumu foto

Ielūgums uz muzeja atklāšanu

Vija Artmane pasniedz mammai Amtmaņa-Briedīša piemiņas medaļu

Vija Artmane pasniedz mammai Amtmaņa-Briedīša piemiņas medaļu
1985. gada 5. augustā , atklājot Alfrēda Amtmaņa-Briedīša memoriālo muzeju , aktrise un toreizējā Latvijas PSR Teātra biedrības valdes priekšsēdētāja Vija Artmane pasniedz Dzintrai Zommerei Amtmaņa-Briedīša piemiņas medaļu .

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 1

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 1
Centrā tā gada Alfēda Amtmaņa-Briedīša prēmijas laureāti - režisors Mihails Kublinskis un aktieris Jānis Kubilis .

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 2

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 2
Vairāk uz labo pusi baltā jakā aktieris Gunārs Placēns .

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 3

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 3
Tiek sveikts Jānis Kubilis .

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 4

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 4
Dzintra Zommere un citi sveic aktrisi Lidiju Feimani .

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 5

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā 1987. gada 5. augustā - 5
Lidija Freimane sveic Kārli Sebri . Aizmugurē režisors Alfrēds Jaunušāns .
Alfrēds Amtmanis-Briedītis

Alfrēds Amtmanis-Briedītis ( 1885 - 1966 )

Alfrēds Amtmanis-Briedītis ( 1885 - 1966 )
Aktieris un režisors , ilggadējs Nacionālā (Drāmas , 1940 - 1988) teātra galvenais režisors . Skatuves gaitas sācis Jaunajā Latviešu teātrī (1902) , kur pieņēma pavārdu Briedītis . Tad darbojies Apollo teātrī , Liepājas Latviešu teātrī , kur vadījis pirmo režiju (1907) , Jaunajā Rīgas teātrī . Mācījies Latvju dramatiskajos kursos (1909 -1912) . Režijai aktīvi pievērsies Rīgas Latviešu teātrī (1912 - 1914) , atgriezies Jaunajā Rīgas teātrī . I Pasaules kara laikā režisors un aktieris Jaunajā Pēterpils latviešu teātrī . 1919. gadā piedalījies Nacionālā teātra dibināšanā . Dailes teātra aktieris no 1921. līdz 1924. , tad atgriezies Nacionālajā teātrī , kuru veidoja no pašiem sākumiem līdz mūža beigām . Lielisks aktieris , gan varoņlomu , gan visdažādāko raksturlomu tēlotājs . Viņa režisora rokraksts kļuva par noteicošo Nacionālā teātra mākslā un aktieru ansambļa attīstībā . Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes profesors (no 1949. gada) . Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (1928) , PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu (1953) , piešķirta J. Dubura balva (1966, pēc nāves) . Viņš bija izcils aktiermākslas jomā , taču viņa darbību apēno aktīvā sadarbošanās ar padomju režīmu . Mūsdienās ir izveidota Alfrēda Amtmaņa-Briedīša prēmija , ko piešķir Nacionālā teātra aktieriem vai režisoriem , vai citiem māksliniekiem .
Nav ziņu.
Nav ziņu.