Valles pagasts - Dzintras Zommeres savāktā informācija

Bibliotēka un kultūra

Gribi redzēt lielāku attēlu - nospied ar peli uz attēla

Mammas pierakstos varam lasīt , ka tagadējās Valles bibliotēkas inventāra grāmata sākta ar 1958. gada 1. oktobri . Bet bibliotēka darbojusies arī agrāk . No 1947. līdz 1949. gadam bibliotēku vadīja Valda Grūbe , kura atceras , ka tajā laikā bibliotēkas grāmatu fonds bijis ap 2200 grāmatu , lasītāju skaits ap 150 . Valles bibliotēkā pēc Valdas Grūbes strādājuši Biruta Putniņa (1949 - 1952) , Zinaīda Nazarova (1953) , Alma Drevinska (1955) , Rita Liepiņa , Leons Sijāts (1956) , kuram padomju laikā ir iznākusi viena dzejoļu grāmata , Daila Lisinska (1956 - 1957) , Jānis Veismanis (1957) , Alda Krūma (1960) , Dzintra Krūma (1962) , Edīte Ratkeviča (1963) , Alda Siliņa (1963 - 1966) . No 1966 - 1993. gadam bibliotekāre bija Dzintra Zommere . Kopš 1993. gada līdz šodienai (2016) Valles bibliotēkas vadītāja ir Ingūna Kļaviņa (dzimusi Bikmane) . 1970. gadā , par godu Volodjas ( Ļeņina ) 100 dzimšanas dienai tika uzskaitītas visu Latvijas bibliotēku grāmatu fonds . Valles ciema bibliotēkā bija 8556 grāmatas , bet lasītāju skaits 320 , tajā gadā lasītājiem izsniegtas 7568 grāmatas . 1982. gadā grāmatu fonds bija 11131 , lasītāji 375 , bet grāmatu izsniegums 9876 . Aijas Zaļaiskalnes un Gaļinas Viegliņas grāmatā ,, Valles pagasts ” ( Rīga , 2002 ) rakstīts : ,, Ja sociālisma laikos bibliotēku darbā galvenais ir kvantitāte , sociālistiskā sacensība un ,, samocīti ” skaitļi un procenti , tad šodien visu izsaka reālais bibliotēku apmeklētāju skaits un grāmatu izsniegums . ” Gribu oponēt kundzēm , ka tā saucamā sociālistiskā sacensība patiesībā bija kā krievi saka ,, pokazuha ” . Nu izkāra tos vadoņu portretus un runas , bet tā toreiz bija jādara , un lasītāji to neuztvēra nopietni , jo jebkuram normāli domājušam latvietim nebija nekādu ilūziju par drīzo komunisma uzvaru un citiem tā laika murgiem . Vēl dīvaināks ir apgalvojums par ,, samocītajiem skaitļiem ”. Vai tiešām kundzes domā , ka toreiz tika viltoti lasītāju apmeklējumu skaits vai izsniegto grāmatu skaits ? Pilnīgas muļķības . Starp citu , toreiz nebija interneta un grāmatas lasīja daudz vairāk kā tagad . Un ne jau visas grāmatas bija sociālisma sēnalu literatūra . Tās bija , bet ne jau tās kāds sevišķi lasīja ! Vai kundzes domā , ka noliekot visu veco , varēs tēlot šodienas nacionālās varones , kas varonīgi metas pret sociālisma abrazūru ? Es , Andis , arī kādu laiciņu esmu pastrādājis bibliotēkā , tāpēc galvoju par saviem vārdiem . Tolaik lasīja daudz detektīvus , dzeju , neaizliegto latviešu klasiku u. c. grāmatas . Bibliotēka bija kultūras iestāde , kur nevienu kvantitātes vārdā aiz rokas nerāva iekšā . Protams laiks iet un viss mainās , bet vai tādēļ mēs šos krievu okupācijas laikus varam izmest no savas vēstures ? Itāļu filosofs , kultūrvēsturnieks un politiķis Benedeto Kroče ( 1866. - 1952. ) ir teicis : ,, Vēsturei ir nevis jātiesā , bet jāizskaidro . Vēsture ir nevis tiesnesis , bet advokāts . ”

Teksts ņemts galvenokārt no Žannas Zālītes raksta 2012. gada augusta ,, Vecumnieku novada ziņās ”, kā arī papildināts ar dažiem faktiem no mammas pierakstiem.

Tas ir vienīgais amatiermākslas kolektīvs novadā , kas bez pārtraukuma spēcinājis skatuves mākslas tradīcijas sešus gadu desmitus. Aktieru brāļu Amtmaņu muzeja vadītāja Dace Anna Paegle atzīmēja , ka Valles pusē pirmās teātra izrādes notikušas pagājušā gadsimta 20. gados , kad Pētermuižas skolā uzvestas lugas ,, Kurzeme ” un ,, Līnis murdā ”. Vērienīgas brīvdabas izrādes rīkotas Krūzes līcī - ar krāšņiem tērpiem , īstām laivām un zirgiem. Aktiermākslas mīļotāju rosība īpaši aktīva bijusi 20. gadsimta 30. gados - dramatiskie pulciņi darbojušies vai ikkatrā biedrībā un organizācijā. Arī pēckara gados Vallē spēlēts teātris. Režisora Beķera vadībā tika iestudēta Viļa Lāča luga ,, Mājup ar uzvaru ”, kuru parādīja Krūzes līcī. 1946. gadā iestudēta luga ,, No saldenās pudeles ”. 1947. gadā ar Arvīda Griguļa lugu ,, Māls un porcelāns ” dramatiskais kolektīvs piedalījās Bauskā dramatisko kolektīvu skatē ( Spura režija , lugā spēlēja Zabuska , Jautruma , Spura , Ozoliņš , Kučieris , Grūbe , Kukuts , Zvejniece u. c. ). Valles pagasta amatierteātris izveidots 1952. gadā. 1950-tajos gados dramatiskais kolektīvs iestudēja Blaumaņa lugas ,, Ugunī ”, ,, Dārzi zied ”. 1958. gadā Valles dramatiskais kolektīvs ar Blaumaņa lugas iestudējumu ,, Trīnes grēki ” dramatisko kolektīvu skatē Bauskā ieguva 1. vietu rajonā. Izcēlās tēlotājs A. Zvejnieks ar Brenča lomas tēlojumu , J. Kučieris ar Mazbērza tēva atveidojumu , Imants Bruntāls ar Dāvi. Visiem šiem trim piešķīra rajona kultūras nodaļas goda rakstus , vēl tos saņēma Millere ( Annele ) un J. Mīkstais ( Ābrams ) . Kolektīvu līdz 1967. gadam vadījis Voldemārs Spura , kurš arī 30. un 40. gados bija daudzu iestudējumu režisors. Visilgāk ar aktieriem darbojusies Ilga Iskrova - no 1967. līdz 1982. gadam , kad uzvestas 24 lugas. 1969. gadā rajona skatē 2. vietu ieguva Valles dramatiskais kolektīvs ar Ilgas Iskrovas iestudēto lugu ,, Brīnumzālīte ”. Trīs gadus par režisori strādājusi skolotāja Ilze Maldone , pēc tam atkal - līdz pat 1999. gadam - Ilga Iskrova. Aija Skosa amatierteātri vada 13 gadu. Šajā laikā uzvestas 14 lugas , veidotas montāžas un skeči. ,, Ar teātri aizrāvos vairākus gadus , taču mana kļūšana par režisori bija visai dramatiska. 1999. gadā pēc izrādes Iecavā , kur spēlējām J. Alunāna lugu ,, Vecie un jaunie ”, kāpjot autobusā , toreizējā režisore Ilga Iskrova visiem paziņoja : ,, Šī ir mana pēdējā izrāde , turpmāk kolektīvu vadīs Aija. ” Tā viss sākās , ” atmiņās kavējas A. Skosa. ,, Aktieri ir mana otrā ģimene. Paldies visiem , kuri mani atbalstīja šajā melnajā gadā un palīdzēja nesabrukt ! 20 mēģinājumos iestudējām lugu ,, Trīsarpus atraitnes” un bijām labākie novada amatierteātru skatē. ” Pirmais uzvedums , kas tapis Aijas Skosas vadībā , - Annas Brigaderes komēdija ,, Sievu kari ar Belcebulu ”, bet viņai vismīļākā ir otrā luga - A. Upīša ,, Apburtais loks ”. ,, Ir grūti atrast piemērotu repertuāru , jo modernie autori lugas raksta divām , trim personām , bet , strādājot ar amatierteātri , svarīgi ir iesaistīt visus kolektīva dalībniekus. Gribējām uzvest M. Zīles darbu ,, Sunītis un viņa kauliņš ”, taču nepieciešami vēl trīs vīriešu lomu atveidotāji , ” cerot uz valliešu atsaucību , sacīja režisore. Kolektīvs ar viesizrādēm regulāri iepriecina skatuves mākslas mīļotājus Taurkalnē , Mežmuižā , Ērberģē , Mazzalvē , Skaistkalnē , Valles aktieri allaž ir gaidīti Secē , Jaunjelgavā , Neretā u. c. vietās. Vārdā tika saukti un ar aplausiem sveikti visi kādreizējie aktieri , bet tie, kuri piedalījās svinīgajā sarīkojumā , saņēma amatierteātra meiteņu sarūpētus rudens ziedus. Apskatot fotogrāfijas , kurās tverti mirkļi no agrāko gadu iestudējumiem , daudzi kavējās atmiņās , domās vēlreiz izdzīvojot uztraukuma pilnos mirkļus , gaidot krītam priekškaru. Pašlaik trupas pamatsastāvā ir desmit aktieru , pieredzes bagātākais - Gunārs Skujevskis. Pirmā loma viņam uzticēta 1967. gadā Blaumaņa lugā ,, Brīnumzālīte ”. Arvīds Zvirbulis teātri spēlē kopš 1994. gada. Svētkos amatierteātra saimi sveica Valles pagasta pārvalde , vidusskolas kolektīvs , aktieru brāļu Amtmaņu muzeja saimniece D. A. Paegle , deju kolektīva ,, Valle ” pārstāvji. Sirsnīgu apsveikumu bija atsūtījuši stelpieši - amatierteātra ,, Urguči ” dalībnieki , režisore Lilita Berliņa un Stelpes pagasta kultūras darba organizatore Sandra Neliusa. Kaimiņus sveica Bārbeles pagasta amatierteātra ,, Bārbelīši ” aktieri Valdis Rusiņš un Dzintra Vespere. Pārsteigumu saviem skatuves partneriem G. Skujevskim un A. Zvirbulim bija sarūpējusi teātra trupas bijusī dalībniece Iveta Radziņa. Kolektīvu sumināja bijusī režisore Ilze Maldone. Viņa vēlēja , lai nākotnē Vallē būtu skaista estrāde , kur ļaudīm pulcēties kopā brīvdabas izrādēs. Daudz skatītāju Vallē mīl teātri un uzvedumi allaž tiek spēlēti skatītāju pārpildītā zālē. Arī jubilejas vakarā izrādīto A. Niedzviedža lugu ,, Trīsarpus atraitnes ” noskatījās kupls pulks skatuves mākslas mīļotāju. Kolektīvs pateicās režisorei par pacietību un spēku turēties pretim visiem vējiem. Aizdedzot 60 svecītes dzimšanas dienas kliņģerī , režisore A. Skosa un aktieri iedomājās vēlēšanos - kaut drīzāk Valles saieta nams tiktu pie skatuves aizkariem ! Vakara saviesīgajā daļā , baudot līdzpaņemto cienastu , visi kopīgi pasmējās par jautriem atgadījumiem , ko nācies piedzīvot viesizrāžu laikā un teātra skatēs.

Izglītība , skola , skolotāji , skolēni

XIX gadsimta 20. gados Kurzemes kroņa muižās izveidojās skolas. Ir ziņas , ka arī Vallē šajā laikā darbojusies skola. 1874. gada 15. decembrī tika atklāta pagasta pirmā skola. Uz tās atklāšanu jau no pusdienas sākuši pulcēties ļaudis no visām malām. Par skolas atklāšanu rakstīja ,, Latviešu Avīzes ” 1875. gada 19. februārī. ,, Ēka ir mūrēta no ķieģeļiem sešpadsmit ases gara un astoņas plata. Ārpuse namam ir dzeltena , pušķota lielceļa pusē ar jauku balkonu. Galā atrodas skolas istaba , kurā ir vairāk rūmes , nekā simts bērniem. Blakus skolas istabai ir divas ēdamās istabas , priekš zēniem un priekš meitenēm ar tiem turklāt ieriktētiem pieliekamiem kambariem. Augšā ir guļamās istabas. Arī skolotājam ir rūme tāda , ka labāku nevar vēlēties. Šis nams ar tam turklāt piederīgām ēkām maksā Valles pagastam pārāk par desmit tūkstoši rubļiem.” Drīz pēc tam sāka celt otru pagasta skolu. Sanāca kopā pagasta valde un Dziedāšanas biedrība lemt , kur celt otro pagasta skolu. Bet tā kā Pētermuižas vecsaimnieki bagātīgi krogā izmaksājuši pagasta valdei , tā nolēmusi skolu celt Pētermuižā , lai gan tā atradās 4 - 5 km attālumā no pagasta centra. Skola uzcelta nepilna gada laikā. Tās atklāšana notika 1878. gada 5. novembrī. Lūk , ko par šo notikumu 1878. gada 20. decembrī rakstīja ,, Latviešu Avīzes ” : ,, Svētdien , 5. novembrī , bija apmākusies diena. Valliešiem šī bija īsta prieka diena , jo viņu otrais staltais skolas nams , kura gruntī pirmo akmeni vairāk kā pirms pusgada zemē guldinājuši , tagad stāvēja gatavs , savās svētku drēbēs visus mīlīgi uzlūkodams.” 1878. gadā Pētermuižas skolā sāk mācīties 35 skolēni. Pārsvarā mācījās bagāto saimnieku bērni. Tikai dažiem kalpu bērniem izdevās iet skolā. Bērni mācījās krievu un vācu valodu. Zēni un meitenes mācījās atsevišķi , starp zēnu un meiteņu klasēm bija dēļu siena . Pirmais pārzinis un skolotājs bija M. Grīnbergs. 1910. gada jūnijā vallieši tika uzaicināti uz Vecumniekiem apspriest jautājumu par apgabala tipa skolas atvēršanu. Vallieši , saukdami , ka augstas skolas esot priekš nemierniekiem , uz apspriedi neaizbrauca. 1912. gadā trijās pagasta skolās bija trīs skolotāji un 2 skolotāju palīgi. Skolēnu skaits Pētermuižas skolā 1901. gadā jau bija 130 , bet 1912. gadā to skaists samazinājās līdz 87 , jo , kā ziņoja mācītājs no kanceles , pēdējos gados pagastā bērnu dzimstība ļoti samazinājusies. Pagasta skolās bez melnām sienas tāfelēm un saplūkātām kartēm vairāk mācību līdzekļu nebija. ,, Dzimtenes Vēstnesī ” 1912. gada 12. jūnijā ievietots lūgums Dziedāšanas biedrībai : ,, ... Vispārības labā būtu vēlams , ka biedrība skolai atvēlētu kaut vienu vasaras izrīkojuma atlikumu vai sarīkotu minētam nolūkam kādu īpašu izrīkojumu , bērnu svētkus vai ko citu. ” Skolēni mācījās petrolejas gaismā , skolās nebija silta ēdiena , tikai rītos un vakaros varēja dabūt tējas ūdeni. Par skolas pārziņiem ilgstoši strādāja trīs - M. Grīnbergs , M. Zommers un V. Iskrovs - kopā 93 no 100 gadiem. Viņu vārdi iegājuši skolas vēsturē. Mārtiņš Grīnbergs bija pirmais skolas pārzinis. Viņš skolās darbojās vairāk nekā 30 gadu. 1909. gada 14. oktobrī tika atzīmēti M. Grīnberga 25 gadu amata svētki. Goda dienā Valles Dziedāšanas biedrība gaviļnieku sveica kā savu koru vadoni. Pēc otrās nodziedātās dziesmas Dziedāšanas biedrība par ,, Sviedru liešanu , valliešu bērnus skolojot , un par priekšzīmīgo un centīgo darbību arī sabiedriskajā dzīvē ” pasniedza gaviļniekam krāšņu sudraba cukura trauku , dažas no viņa bijušajām skolniecēm dāvāja skaistu albumu ar savām ģīmetnēm. Un novēlēja : ,, Darīt skaidru to zemi , ko mīlam , un jaunu to tautu , ko mīlam. ” Toreiz pagasta skolotājs bija visizglītotākais cilvēks. Uz skolotāju pleciem gūlās liela slodze. Gan Grīnbergs , gan Zommers vadīja skolas korus , bija režisori. Pagasta pirmās skolas pārzinis Zīverts , kurš arī nostrādāja vairāk nekā 25 gadus , ārstēja gan cilvēkus , gan arī lopus un pats gatavoja dažādas zāles. Ļoti daudziem atmiņā ir skolas pārzinis Mārtiņš Zommers. Viņš nostrādāja skolā 43. gadus , viņa laikā mācījušās trīs valliešu paaudzes. Mārtiņš Zommers mācīja latviešu valodu , vēsturi , ģeogrāfiju , dziedāšanu , rokdarbus. Aktīvi darbojās arī sabiedriskajā dzīvē. M. Zommera darbības laikā ap skolu izveidoja skaistus apstādījumus , viņš visus mudināja kaut ko iestādīt un apkopt. Katram skolēnam pie skolas bija paša dēstīts koks. Lūk ko par M. Zommera stundām raksta prozaiķis Aivars Kalve : ,, Vēl palikušas atmiņā direktora Zommera dziedāšanas stundas. Ar kādu cēlumu viņš to veica ! Mācīja diriģēt , stāstīja par slaveniem diriģentiem. Tad kādreiz ienāca klasē ar tīrām un gludām papīra lapām , izdalīja tās un visu stundu lēnītēm diktēja Mocarta dzīves stāstu. To rakstīt mūsu šmulīgajās burtnīcās viņš nepieļāva. ” Pēckara gados bērni bija rūdīti kara laikā , tāpēc skolēnu kolektīvi izveidojās draudzīgi un saliedēti. Šajā laikā Pētermuižas skolā mācījās ap 120 skolēnu. Trūka skolotāju. Tie galvenokārt bija jauni - 20 - 25 gadus veci. No 1953. gada 1. septembra skolā sāka strādāt jauns direktors Vasilijs Iskrovs - nupat beidzis Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu. Viņš par direktoru nostrādāja 25 gadus , tagad skolotājs. Uz viņa pleciem gūlās viss lielais celtniecības darbs : jaunā Valles astoņgadīgā skola , piebūve vidusskolai , skolotāju dzīvojamā māja , automācības klase. Cik daudz spēka , enerģijas , neatlaidības , pārliecināšanas , fiziskās un garīgās izturības gan vajadzēja , kamēr tapa šīs celtnes ! Tā kā jaunais kolhoza centrs veidojās Vallē , bet Pētermuižā skola no centra atradās 4 - 5 km attālumā un vairs neatbilda laikmeta prasībām , Valles kolhoza toreizējais priekšsēdētājs Kārlis Drone un Taurkalnes kolhoza priekšsēdētājs Edmunds Auniņš sarunāja kopīgi celt jaunu skolu. Pasūtīja projektu , sarunāja celtniekus un sāka celt. Un tā , lūk , pienāca 1964. gada 1. septembris , kad līksmi kopīgā gājienā no Valles tautas nama uz jauno skolu devās skolēni , skolotāji , iestāžu vadītāji , skolēnu vecāki un ciema iedzīvotāji. Skolas un kolhoza sadarbības rezultātā līdz 1975. gada 1. septembrim kolhozs uzcēla skolas piebūvi. Sāka veidoties vidusskola. 1978. gadā notika vidusskolas pirmais izlaidums. Vienlaikus ar vidusskolas beidzēju apliecībām absolventi saņēma arī profesionālo autovadītāju tiesības. Vasarā darbu kolhozā uzsāka 7 jaunie šoferi. 1978./1979. mācību gadā skolā ir 208 skolēni un 24 skolotāji. Šajā gadā skolas vadību uzticēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta absolventam Pēterim Vucenlazdānam. Ilggadējā pedagogu priekšgalā jauns vadītājs , bet vairāk nekā 20 gadus jauno valliešu paaudzi izglīto Ina Kovaļevska , Mirdza Spuleniece , Klāra Plinta , Arvīda Miška , Ilga un Vasilijs Iskrovi un citi. Starp skolotājiem ir arī pašu skolas beidzēji - Biruta Seile un Līga Granta. ( Raksts publicēts 1979. g. 16. jūn. avīzē ,, Komunisma Uzvara ” )

Alfēda Amtmaņa-Briedīša piemiņas izstādes atklāšana Valles vidusskolā 1983. gada 21. maijā

Alfrēda Amtmaņa-Briedīša muzejā notikušo pasākumu foto